Diena pie dienas, gads pie gada Kā raibi dzīpari kamolā sienas Cieši jo cieši, lai bēdas

Ziedi un plauksti, sev un mums visiem par prieku!
02.07.2011
Izdeg acis, gaismu neradušas, Izdeg sirds pēc mīlas izslāpusi. Un pat kļavas salnās
02.07.2011

Diena pie dienas, gads pie gada
Kā raibi dzīpari kamolā sienas
Cieši jo cieši, lai bēdas nevienas
Kā mezgli kamolā neiesienas.

Šo kamolu dāvā Laimai šķetināt
Un izbeidz viņu klusi kaitināt.
Dzīve šim brīdim viena mums dota
Nenovērtējama cilvēka krāšņākā rota.

/A.Freiberga/