pantini.co

No darba māmiņa pārnāks drīz es viņu ļoti gaidu. Kas māmiņu istabā ielaidīs, kas viņu saņems ar smaidu, kas atnest krēslu steigs, kas viņai mīļus vārdiņus teiks. Acis mirdz prieka dzirksteles es es…

(iesūtīja Katrīna)

Domā šī i’ baigā dzeja?
Ka par tavām lūpām rupji vārdi slejas!
Tu saki ka vārdi man tukši…
Bet zini ko! Novāc no sejas matu kušķi!
Un tagad paklausies, tu sīkas sušķi!
Tak nopērc savai meičai ziedu pušķi!

(iesūtīja: Katrina)

Es uzlūkoju tevi smaidu sejā,
Mans skatiens noslīd strauji leja!
Tavas acis,tas saka ka mīli!
Vārdi, vārdi tie kliedz ko citu.
Kāpēc liec man ciest?
Kāpēc mans mīļotais?
Kāpēc!

(iesūtīja: Katrina)

Tas prieks un laime,kas starp mums,
Neviena spēkiem neizjuks.
Tā mīlestība, kas starp mums,
Nekad, nekur neaizmuks.
Tā dziesma, kas ar tevi mums,
Tik dzidriem vārdiem skanēs jums,
Tās atmiņas, kas pieder mums
Būs spožākas kā ugunskurs.

(iesūtīja Laurchiks)

Es mīlēju tos brīžus, kad bijām divi vien’.
Es mīlēju vārdus kurus teici man.
Es mīlēju sapņus kurus sapņoju par mums.
Es mīlēju brīžus kad vēroju tevi.
Es mīlēju brīžus kad tu vēroji mani.
Es mīlu pasaku kuru beidzu.
Es mīlu domas kuras sniedzi tu man.
Es mīlēšu citu, tāpat kā tu.
Es mīlēšu sevi par visu kas bijis.
Es mīlēšu mīlu, kaut pēdējā tā būtu.

(iesūtīja Madara)

Ja būtu es mākslinieks.
Es gleznotu simtiem tavu portretu,
Bet tie nebūtu pielīdzināmi tavam skaistumam.
Ja būtu es komponists.
Es radītu tūkstošiem sinfoniju,
Lai radītu skaņu, kura tik pasakaina kā tava balss.
Ja būtu es dzejnieks.
Es sarakstītu miljoniem dzejas rindu,
Lai aprakstītu tevi kā eņģeli, tāds kā tu esi manās acīs.
Bet pietrūktu man vārdu, lai pateiktu
-Cik ļoti tevi mīlu.

(iesūtīja Madara)

Es vēlos tevi noskūspstīt,
Un mīļos vārdos ievīstīt.
Esmu gatava mirt,
Ja vēlies projām skriet.
Tik soli man vienu,
Ka neaizmirsīsi šo dienu.
Kaut spīdzinātu mani kā ienaidnieku,
Es nenoliektu, ka tevi mīlu.
Tu drīksti sniekt lieku smieklu,
Bet es nespēju slēpt savu prieku.

(iesūtīja Madara)

Tā elpa pec elpas,
Vārds pēc vārda,
Telpa pēc telpas,
Pilda un ārda viss ir tik pilns un nav vairs kur deeties…
Varbūt mums nemt un vienam otraa iemīlēties???

(iesūtīja Kristaps Daniels)

Vai zināt, ar ko pasaka atšķiras no īstenības? Pasakā jauneklis apprecas ar vardi, kura izrādās princese. Īstenībā notiek otrādi. Pacelsim glāzes par dzīvi kā pasaku!

• Reiz dzīvoja četri vīri, viņu vārdi bija
• Katrs,
• Kāds,
• Neviens
• un Jebkurš.
• Kādreiz, kad kāds svarīgs darbs bija jādara,
• Katrs bija pārliecināts, ka Kāds to izdarīs.
• Jebkurš varētu to izdarīt, bet Neviens to nedarīja.
• Kad neviens to nedarīja,
• Katrs sadusmojās, jo tas bija Kāda darbs.
• Katrs domāja, ka Jebkurš to izdarīs,
• bet Neviens nevarēja iedomāties ka Kāds to nedarīs.
• Tāpēc Katrs vainoja Kādu, kad Neviens nebija izdarījis to, ko varētu būt izdarījis Jebkurš.

Par vienu labu vārdu vairāk,
Par vienu sapni vairāk,
Par vienu labu domu vairāk.

Neplucini margrietiņas ziedu!
Tie ir meli, ka tā var uzminēt:
mīl vai nemīl?
Tur jau tāpat nekā nevar darīt,
bet tu neziņā novedi puķi.
Ko viņa var zināt par
cilvēka dīvainajām jūtām?
Kur lai viņa ņem vēl vienu ziedlapiņu,
ja tavi pirksti satvēruši pēdējo
pie vārda:
“Nemīl”…

Bez apstāšanās laika dzirnas griežas, maļ,
Ne mirklis dzīvē nenāk atpakaļ,
Teic mīļo vārdu, neizturi to
Bez apstāšanās laiks kā upe aizlīgo.

Daudz labu dienu gaidīt un sveikt, daudz labu darbu plānot un veikt, daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!

Vērtība ir vārds. Saudzē to.
Vērtība ir cilvēks. Sasildi nosalušo.
Vērtība ir darbs.
Piepildi līdz malām
savu dienu.

Vairāk just, nekā vārds to spēj teikt,
Vairāk gribēt, nekā vispār var veikt,
Vairāk saprast, kā prātam ļauts,
Baltas kājas ik rītu aut! /M.Zālīte/

Pat miljonāri par naudu var iegūt sev visai maz, jo zvaigznes un varavīksnes netiek pirktas un pārdotas, un nekad uz kredīta nav dabūjams saulrieta sārts, laba sirds, īsta mīlestība un godīga cilvēka vārds.

Ir labu vārdu daudz ikkatram,
Ar tiem var mierināt, var sveikt.
Es gribētu tos vārdus atrast,
Lai pateiktu, cik mīļš tu man.