pantini.co

Mēness aust, saule riet,
Laiks ir actiņas vērt ciet.
Dusi saldi, izgulies,
sapņo daudz un aizmirsties….

(iesūtīja Laurchiks)

Es gaidīju tevi, ka sauli vasara
tad tu norietēji, pazudi nemanot,
es aizmirsu par tevi, aizmirsu ka spēju vēl mīlēt,
un tu atkal uzrietēji, bet šoreiz tikai prieks manis,
tas ir sapnis vai jau esmu debesis?
-tas nav sapnis tas esi Tu mana dala no sirds…(S.S.R)

(iesūtīja Simona)

Ir sapnis? Skrien pēc tā! Nesanāk skriet? Ej! Nesanāk iet? Rāpo! Nevari parāpot? Nogulies un guli ar skatu pret to!

(V. Uspenskis)

Tavās acīs redzu okeānu,
Tavā sirdī visumu.
Vai tie ir tauriņi kas vēderā griežas,
Vai tās ir skudriņas kas pārskrien pāri manam augumam.
Tevi redzot jūtos septītajā debesīs,
Par tevi domājot jūtos kā sapnī kas nebeidzas.
Vai tā ir iztēle ,vai mīlestība?
Zinu es vienu tas ir kaut kas brīnišķīgs.

(iesūtīja Madara)

Es mīlēju tos brīžus, kad bijām divi vien’.
Es mīlēju vārdus kurus teici man.
Es mīlēju sapņus kurus sapņoju par mums.
Es mīlēju brīžus kad vēroju tevi.
Es mīlēju brīžus kad tu vēroji mani.
Es mīlu pasaku kuru beidzu.
Es mīlu domas kuras sniedzi tu man.
Es mīlēšu citu, tāpat kā tu.
Es mīlēšu sevi par visu kas bijis.
Es mīlēšu mīlu, kaut pēdējā tā būtu.

(iesūtīja Madara)

Nekad nepārstāj sapņot. Un seko zīmēm! /Alķīmiķis/

Es tostu uzsaukšu par sniegavīru dārzā,

Kam sniegpārsliņa burkānsnīpi skar,

Par bišu dziesmiņu, par ziemu spožā krāsā,

Par rotaļu, kur saulei jāuzvar!

Es tostu uzsaukšu par varavīksnes dienu,

Kad ūdenskritums jautri čalot steidz,

Par ievām Gaujmalā- par pavasari vienu,

Kad harmonija mūsu sirdis sveic.

Es tostu uzsaukšu par pīpeņziediem baltiem,

Kad paparžlapās brīnums mirdzēt sāk,

Par nakti mistisku ar sapņiem zvaigznēs kaltiem

Un balto svēteli, kas laimi atnest māk!

Es tostu uzsaukšu par rudens lapām sārtām,

Kas salnas skavās lēni zemē krīt…

Šis tosts par atmiņām, kas gadalaikos krātas-

Tās vienmēr sirdī goda vietā mīt!

Uzsaucam tostu cēlu:
Par skaistu dvēseli, kas mīt cilvēkā…
Par cilvēku attiecībām, kuras nevar iemainīt pret materiālām lietām…
Par sapņiem, kas izgrezno mūsu dzīvi zemapziņā…
Un par visu to pašu labāko…
Priekā!

Skaistākos sapņus dāvinu tev,
Kvēlākās sāpes paturu sev!

Dzīves straumei krāsu daudz,
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos – kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala.

Apskauj cieši savu sirdi,
Baltos spārnus pieliec klāt,
Tad kā eņģelis tu spēsi
Dzīvē lidot patiesāk!

Celies augstu pāri raizēm,
Pāri tam, kas ļoti sāp-
Atstāj pagātnē it visu,
Laimes kalnā mācies kāpt!

Domas lido tur, kur vēlies,
Ja vien sapņi ciemos nāk.
Tici tam, ka augšup kāpjot
Dzīvot būs daudz vienkāršāk!
/Agnese Līcīte

To sapni, ko dvēsele auž,
Lai dzīve nesalauž!

Par vienu labu vārdu vairāk,
Par vienu sapni vairāk,
Par vienu labu domu vairāk.

Dzīve ir sapnis,
bet sapnis ir īss,
tādeļ steidzies sapņot,
jo laiks aizies drīz!

Lai dienas gaišas rit kā oļi,
Un sudrabaini ceļi skan,
Lai ceļā viegli raisās soļi,
Un sapņi saldos ziedos san.

Lai jums dzīvē netrūkst spēka visus sapņus piepildīt!

Laime lai pati
Atļauj Tev brīvi,
Skaistākos sapņus
Pārvērst par dzīvi.

Glabā savā sirdī vienu mierīgu, apslēptu vietu, kur dzīvot sapņiem.
(L.Driskoula)