Lūpas

02.07.2011

Un tagad – kad esmu Tev pretī kā atvērti vārti, Kad gaidu vārdus, Ko sen jau gribēji

Un tagad – kad esmu Tev pretī kā atvērti vārti, Kad gaidu vārdus, Ko sen jau gribēji teikt, Tu aizcērt, aizslēdz Lūpas ar klusuma nātri Un […]
02.07.2011

Tev klusi skropstas notrīcēja, Varbūt no vēja? Vai tiešām marta vēji tik asi? Man jautā

Tev klusi skropstas notrīcēja, Varbūt no vēja? Vai tiešām marta vēji tik asi? Man jautā divas asaras Vējš noskūpsta no zāles rasu Vējš nav tik ass, […]
02.07.2011

Kur esi mans draugs skaisto seju, Kam karstas bij lūpas un sirds, Vienalga ko daru, vienalga

Kur esi mans draugs skaisto seju, Kam karstas bij lūpas un sirds, Vienalga ko daru, vienalga kur eju, Pie tevis, pie tevis man domas un sirds. […]
02.07.2011

Tai naktij ar šķiršanās garšu uz lūpām, Kad sajutām laiku drupatās drūpam Un mirkļi

Tai naktij ar šķiršanās garšu uz lūpām, Kad sajutām laiku drupatās drūpam Un mirkļi mums svēra stundu svarā, Bet gadi – stundās joņoja garām,- tai naktij […]
02.07.2011

Bija parasta, saulaina diena, Kad tālumi atstaro, Tu noņēmi attēlu manu no sienas, Un klusējot

Bija parasta, saulaina diena, Kad tālumi atstaro, Tu noņēmi attēlu manu no sienas, Un klusējot aizsviedi to. Vairs attēla nav. Vien laikumiņš mazs. Uz sienas blāv […]
02.07.2011

Tu saņem maigumu, kas bija domāts citam, Bet man pār galvu gāžas svešu naids, Un mēs

Tu saņem maigumu, kas bija domāts citam, Bet man pār galvu gāžas svešu naids, Un mēs vēl liktenim un nolemtībai ticam Un nosakām pie sevis ? […]
02.07.2011

Tu nevari man pārmest agro atmodu Un to , ka rīts man pirmam ielūkojās sejā , Ka rasa

Tu nevari man pārmest agro atmodu Un to , ka rīts man pirmam ielūkojās sejā , Ka rasa ātrāk skāra manas lūpas Un upe pirmo atveldzēja […]
02.07.2011

Kāpēc es vairs nespēju ticēt? Ticēt tam, ko man sola, ticēt lūpām, kas kādreiz teica

Kāpēc es vairs nespēju ticēt? Ticēt tam, ko man sola, ticēt lūpām, kas kādreiz teica mīlu? Ticē acīm, ticēt rokām, kas skāvušas tik maigi?…Viss cerētais brūk […]
02.07.2011

Es tomēr ticēju, ka lūpas tavas Kaut vienu vārdu šķiroties man teiks. Bet velti – kā

Es tomēr ticēju, ka lūpas tavas Kaut vienu vārdu šķiroties man teiks. Bet velti – kā svešinieks tu aizgāji Sirds klusi smeldz…