pantini.co

par: Diena

Ak visu lietu radītāj, palīdzi man! Jo šai dienā es izeju pasaulē kails un viens bez Tavas vadošās rokas es aizklīdīšu tālu no tās takas, kura ved uz panākumiem un laimi.
Es nelūdzu zeltu vai drānas un pat ne izdevības, kuras atbilstu manām spējām; tikai vadi mani tā, lai es iegūtu spējas, kuras atbilst manām izdevībām.
Tu esi mācījis lauvam un ērglim, kā medīt un gūt labumu ar ilkņiem un nagiem. Iemāci man, kā medīt ar vārdiem un gūt labumu ar mīlestību, lai es būtu kā lauva starp cilvēkiem un kā ērglis tirgoņu vidū.
Palīdzi man palikt pazemīgam kavēkļu un neviksmju laikā; tomēr neapslēp manām acīm to balvu, ko sniegs uzvara.
Dod man uzdevumus, kurus citi nav spējuši veikt; tomēr vadi mani tā, lai es plūcu panākumu sēklas no viņu neveiksmēm. Liec man sajust bažas, kuras apvaldīs manu dabu; tomēr piešķir man drosmi smieties par savām raizēm.
Atlicini man gana daudz dienu, lai es sasniegtu savus mērķus; tomēr palīdzi man nodzīvot šo dienu, it kā tā man būtu pēdējā.
Vadi manus vārdus tā, lai tie nestu augļus; tomēr apklusini manī tenkas, lai nevienam netiktu kaitēts.
Stiprini manī ieradumu mēģināt vēl un vēlreiz; tomēr parādi man veidu, kā izmantot likumu par caurmēru. Apveltī mani ar tādu vērību, lai es saskatu izredzes; tomēr dāvā man pacietību, kura sakopos manu spēku.
Izlej pār mani labus ieradumus, lai noslīkst sliktie; tomēr dod man līdzcietību pret citu vājībām. Ļauj man zināt, ka viss paies; tomēr palīdzi man pateikties liktenim par šo dienu.
Liec man pieredzēt naidu, lai tas nav man svešs; tomēr pildi manu kausu ar mīlestību, lai svešinieki kļūtu par draugiem.
Taču tas viss lai notiek vienīgi tad, ja tāda ir tava griba. Es esmu sīka un vientuļa vīnoga, kura pietvērusies vīnstīgai, tomēr tu esi darījis mani atšķirīgu no visiem citiem. Patiesi, ir jābūt īpašai vietai, kas paredzēta man. Vadi mani! Palīdzi man! Rādi man ceļu!
Ļauj, lai es piepildu visu, ko esi man iecerējis, dēstīdams manu sēklu un lemdams tai izdīgt pasaules vīndārzā.

Palīdzi šim pazemīgajam tirgonim!Vadi mani, Dievs!

O.Mandino ?Pasaules dižākais tirgonis?

Kungs, tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.
Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās. Liec man būt gādīgai, bet ne īgnai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl, protams, ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet tu kungs zini, ka gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt sīkumos. Dod man spārnus, lai uzreiz nonāktu pie lietas būtības.
Lūdzu žēlastību un pacietību, lai spētu uzklausīt citus runājam par savām slimībām, bet apzīmogo manas lūpas, lai es nebilstu ne vārda par savām sāpēm -drīz tās pieņemsies spēkā, un katru gadu aizvien pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās.
Neuzdrošinos lūgt, lai tu uzlabotu manu atmiņu, tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību, kad tas, ko es atceros, ir pretrunā ar pārējo atmiņām. Neliedz man saņemt šo brīnišķo mācību, ka arī es varu kādreiz kļūdīties.
Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā – līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve, bet taisnība ir tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.
Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu. (Lūgšanas izcelsme nezināma, par to uzskata kādu 17.gs. dzīvojušu mūķeni).