Tu zini mana ģimene kas mana mīļā saulīte Tu man vienmēr esi palīdzējusi es Tevi vienmēr mīlu Tu mana mīļā saulīte es zinu Tevi jau no pasakas kad Tu man esi visu palīdzējusi.
(iesūtīja: Sirds)
Izturēju šos grūtos brīžu bez māmuliņas, Izcietu šīs dienas smagās bez tēva pleca, Izturēju šīs ilgas lielās bez māsiņas. Un sapratu kad bez ģimenes ir dzīvot grūti!
(iesūtīja Sendija)
Saulīte, saulīte, Tu mani traku padari. Tu spoža un dzeltena, Ka acis mirguļo! Saulīte, saulīte, Silta un karsta. Var just ka vasara nāk, Tu skaista un spoža!
Iesūtīja Santa Gaugere, 12 gadi
Ik katrs bērniņš piedzimst svēts, Balts zirņa zieds-nevienas melnas strīpas /Ā.Elksne/
(iesūtīja Elizabete C.)
Ir uzausta dzīve no dzīpariem smalkiem, No kuriem mums katram pa vērienam tiek …
Iesūtīja: Zane
Roku rokā tā kā šodien Visu mūžu nostaigāt!
Darbos gāju, grūt` redzēju,- Bet neteicu māmiņai - Lai tā visu nezināja, Lai tā žēli neraudāja.
Dzīves ceļu šodien sāciet laimei, Ejiet to līdz sirmam vecumam!
Vējš aizšķir aizgājušo dienu lapas klusi, Tās vārsmās meklēju, Kur ierakstīts bij svētums… Kā baltu naktsvijoli Vakars sapni manās rokās liek….
Tas ir sauciens, kuru nevar aizmirst, Tā ir mīla, kura nedrīkst rimt, Trejas dzīves ja jums tiktu dotas, Citas mīlas mūžam nedrīkst dzimt!
No bērnības līdz šai dienai, caur dārziem ilgi iets – no ziedošas ābeles vienas, pie deniņiem pieglaudies zieds….
Būs rītausmas, kas mūžos neizkvēlos, Un saulrieti, kas dzīvei cauri degs. Ja sirdis mīl, tad novakaros vēlos Nekādi sniegi ziedus neapsegs.
Nav iekdienības vairs, bet savāds svētums Tev apņem katru mātes rūpju soli. Un neredzams kāds staru vaiņags vijas Ap pieri tev, kad bērniņu tu šūpo. Ak, tā jau tikai parasta vien aina, Bet cik tur dziļas, dziļas brīnišķības.
Liec ausi pie zemes un klausies, Kur tālumā zeme trīc: Nāk saule, nāk baltas dienas, Nāk Tava laime līdz.
Pirms ceļā dodies ir jāzin, kurp iet, Ir jāmācās atrast un nepagurt, No slapjiem žagariem uguni kurt, No nespodra krama dzirksteli šķilt, Un sasildīt citus, gan pašam silt. /J.Sirmbārdis/
Lai arī tad, kad sarmā mirdzēs mati, Jums mīlestība ir tā pati!
Sakļaujas bērzi un vējā šalc- Esiet laimīgi abi! Ezerā atsaucas vilnis balts – Diviem kopā būs labi.
Ne tikai jaunību un prieku, bet arī sirmo matu sniegu, lai Jūs viens otrā mīlētu!