Rāpo maza maza skudriņa pa ceļu. Rāpo, rāpo, līdz nonāk līdz dzelzceļa sliedēm.

Pievakare. Ezers. Ezera krastā zaļa pļava. Pļavā stāv ēzelis un ēd zāli. Te pēkšņi
02.07.2011

Rāpo maza maza skudriņa pa ceļu. Rāpo, rāpo, līdz nonāk līdz dzelzceļa sliedēm. Skudriņai tas nav šķērslis, un Viņa sāk rāpot tām pāri. Pārrāpo pāri vienai sliedei, sāk rāpot pāri otrai. Gandrīz jau tikusi pāri, bet te pēkšņi nāk vilciens, un nobrauc skudriņai pakaļu. Nu ko, rāpo skudriņa gar dzelzceļa sliedēm uz staciju, varbūt tur tā pakaļa atradīsies. Viņa aizrāpo līdz stacijai un skatās… ārprāts tur tik daudz pakaļas. Skudriņa nu sāk meklēt savējo. Paņem vienu, paskatās, nav īstā. Paņem otru, arī nav īstā. Te pēkšņi nāk vilciens un nobrauc skudriņai galvu.
Nu tad iedzersim par to, lai grābstoties gar citām pakaļām mēs nezaudētu galvu!!!