Es eju gar ērkšķainu bezdibens malu, Te putni kā pamestas dvēseles kliedz Un saulainu

Atstājiet mani!Ļaujiet man vienam būt! Es zinu to dziesmu,ko dzied lapas,kad rudenī trūd.
02.07.2011
Cik ziedoņu nav gājis, cik skumīgu atmiņu, cik laimes dienu gaišu uz mūžu zudušo.
02.07.2011

Es eju gar ērkšķainu bezdibens malu,
Te putni kā pamestas dvēseles kliedz
Un saulainu dienu jau sen vairs nevienu
Tika aizmirstu smieklu atbalss tālumā skan…
Saule vējš,sauciet man līdz!
Saredzēs…,sadzirdēs…
Pasauli šo…,ko Dievs mums IR devis,
lai mīlējam to…

(Ļaļa)