pantini.co

Atziņas

Patika pantiņš? Padalies ar draugiem!

Kungs, tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu un par visu vairāk pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.
Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās. Liec man būt gādīgai, bet ne īgnai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl, protams, ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet tu kungs zini, ka gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt sīkumos. Dod man spārnus, lai uzreiz nonāktu pie lietas būtības.
Lūdzu žēlastību un pacietību, lai spētu uzklausīt citus runājam par savām slimībām, bet apzīmogo manas lūpas, lai es nebilstu ne vārda par savām sāpēm -drīz tās pieņemsies spēkā, un katru gadu aizvien pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās.
Neuzdrošinos lūgt, lai tu uzlabotu manu atmiņu, tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību, kad tas, ko es atceros, ir pretrunā ar pārējo atmiņām. Neliedz man saņemt šo brīnišķo mācību, ka arī es varu kādreiz kļūdīties.
Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā – līdzās svētajiem reizēm grūta dzīve, bet taisnība ir tā, ka vecs, ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.
Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu. (Lūgšanas izcelsme nezināma, par to uzskata kādu 17.gs. dzīvojušu mūķeni).

Skatīt SMS formā (bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm)

Kungs, tu labaak zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kaadu dienu buushu pavisam veca. Neljauj man kljuut par pljaapu un par visu vairaak pasargaa mani no likteniigajiem maldiem, ka katraa lietaa un vietaa man jaadara zinaamas savas domas.
Atbriivo mani no neremdinaamas veelmes jaukties citu dariishanaas. Liec man buut gaadiigai, bet ne iignai, liec izpaliidzeet, bet ne izriikot. Zheel, protams, ka nevareeshu likt lietaa savu gadu gadiem kraato gudriibu, bet tu kungs zini, ka gribu saglabaat kaut paaris draugu. Pasargaa mani no veelmes iegrimt siikumos. Dod man spaarnus, lai uzreiz nonaaktu pie lietas buutiibas.
Luudzu zheelastiibu un pacietiibu, lai speetu uzklausiit citus runaajam par savaam slimiibaam, bet apziimogo manas luupas, lai es nebilstu ne vaarda par savaam saapeem -driiz taas pienjemsies speekaa, un katru gadu aizvien pieaugs veelme runaat par taam. Dod man speeku izciest taas.
Neuzdroshinos luugt, lai tu uzlabotu manu atminju, taa vietaa neliedz pazemiibu un aiztaupi pashpaarliecinaatiibu, kad tas, ko es atceros, ir pretrunaa ar paareejo atminjaam. Neliedz man sanjemt sho briinishkjo maaciibu, ka arii es varu kaadreiz kljuudiities.
Sargaa mani savaa pieticiigajaa maigumaa. Negribu buut sveetaa - liidzaas sveetajiem reizeem gruuta dziive, bet taisniiba ir taa, ka vecs, kjildiigs sievishkjis ir Nelabaa augstaakais sasniegums.
Dod man speeku saskatiit labo lietaas un cilveekos, no kuriem tas ir vismazaak sagaidaams. Un paliidzi man, dievs, savaa zheelastiibaa dariit to vinjiem zinaamu. (Luugshanas izcelsme nezinaama, par to uzskata kaadu 17.gs. dziivojushu muukjeni).

Skatīt oriģināla formā

, , , , , , , , , ,