Es aizsapņojos viļņu robos Un šķita jūrā kaut ko teiks, Suns sēdēja ar koku zobos

es nolieku ziedus uz sava cerību kapa lai saulē un vējā tie kalst lai vējš aizpūš
02.07.2011
Nezinu ko just, Nezinu ko domāt, Nezinu ko teikt… Jo apjukums manī mīt… Kaut spētu
02.07.2011

Es aizsapņojos viļņu robos
Un šķita jūrā kaut ko teiks,
Suns sēdēja ar koku zobos
Un gaidijā, kad cilvēks beigs

Tad viņasm apnika un vēlāk,
Tai pusē, kur aug priežu daudz,
Es dzirdēju, ka balsī žēlā,
Mans suns par pārestību kauc

Es noglausīju to ar roku,
Bet, ko tas viss gan reizēm līdz,
Suns bija dabujis ar koku,
Ko visu laiku nesa līdz.

/O.Vācietis./