Klusi kokli spēlē vēji, mostas mežs un atkal dus, Dieviņ,Tu pār zemi sēji Ziemassvētku

Kādēļ brīnumu gaidīt, Šeit es nenākšu vairs. Ne vairs raudāt, ne smaidīt Nekad, it
02.07.2011
Vēl viena vilšanās- kā ierasta ikdiena. Nostāšos pie dziļas aizas., svārstīšos no
02.07.2011

Klusi kokli spēlē vēji,
mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ,Tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

Spoža ,spoža zvaigžņu dzija,
rokas,kurasvisu prot,-
pašu Laimu ieraudziju,
gaismas cimdus uzadot.

Un es zinu ,ka tā bija,
un es atkal saku tā:
-Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā.

JAUKUS SVĒTKUS JŪSMĀJĀS!!!!