pantini.co

Flirtam

Patika pantiņš? Padalies ar draugiem!

Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.
Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks…
Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai ? allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu?
Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu…
/Gunta Kraulere no eseju krājuma “Uz degoša tilta”/

Skatīt SMS formā (bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm)

Vai tu esi iedomaajies, ka kaadam var pietruukt tieshi tik daudz miilestiibas, cik tu nokautreejies vinjam atklaat un paust pavisam ikdienishkjaa veidaa? Nekas uz Zemes cilveekam nav paturams. Tikai savas vientuliibas apzinja ir vieniigais paliekoshais visaa mainiigajaa. Trausli kopaabuushanas mirklji pret laika nezheeliigiem sitieniem. Pulkstenis ir nepieluudzams. Tas, paarnjeemis vadiibu, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saiisina man atveeleeto celja spriidi nepieluudzamaa vienaldziibaa.
Viss, kas ar tevi dziivee notiek, tev shkjiet normaals liidz briidim, kad ieguusti pavisam atshkjiriigu pieredzi. Nav nekaa briesmiigaaka shai dziivee par bez miilestiibas vadiitu muuzhu. Kaa tev iemaaciities paraadiit savu miilestiibu, ja tu pats nekad neesi miileets? Vai tev, kursh nekad netiki samiiljots, liksies dabiski samiiljot kaadu citu? Visticamaak, tu jutiisies neveikli un tev buus kauns to dariit. Bet kaadam taa visa tik ljoti pietruuks...
Buut par tuvinieku. Justies vajadziigam, nepiecieshamam un pienjemtam. Buut kaa daavanai ? allazh labai un gaidiitai. Atduuries pret pretenzijaam, sashkjiist prieks, nodziest veelme un nocietinaas dveesele. Miilestiiba ir briivas gribas akts. Nav iespeejams miileet to, kas sho miilestiibu pieprasa. Ja ar labveeliibu neapmainaas, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kaads ir ideaals, ka buutu pelniijis ideaalu?
Pacelt roku, lai noglaastiitu, izstiept plaukstas, lai apmiiljotu, piekljaut sev, lai mierinaatu. Tikai ar tuviniekiem cilveeks nejuutas vientuljsh. Tikai tas, kursh tiek pienjemts, juutas par sevi droshs. Un vinjam ir svariigi, lai kaads to apliecinaatu. Nekaadi pasaules labumi nespees aizstaat ikdienishkju maigumu...
/Gunta Kraulere no eseju kraajuma "Uz degosha tilta"/

Skatīt oriģināla formā

, , , , , , ,