Gaisma, kas cilvēkā dzīvo, Un siltums ko izstaro sirds. Tas nezūd. Tas paliek. Un mirdz.

No mazām sāpēm sirdis raud, No lielām – top tik klusas. Aud savu mieru, aud, Kaut cērtas
02.07.2011

Gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums ko izstaro sirds.
Tas nezūd. Tas paliek. Un mirdz.